Vācu dogs
Vācu dogi apvieno lepnumu, spēku un grāciju.
Par vācu dogu
Vācu dogi ar viņu līdzsvaroto miesasbūvi un izteiksmīgo skatienu ir zināmi kā maigie milži. Vācu dogi ir laimīgi, mīloši un mīl savus cilvēku kompanjonus, īpaši bērnus, lai gan pret svešiniekiem izturas piesardzīgi.
Pašpārliecināti, mierīgi un ar labu uztveri vācu dogi ir ļoti iecietīgi ģimenes suņi, izrādot minimālu agresiju.
Avots: galvenie fakti un raksturlielumi ņemti no Starptautiskās kinoloģijas federācijas (Fédération Cynologique Internationale — FCI) materiāliem.
Šķirnes specifika
- Valsts
- Vācija
- Grupēt
- FCI 2. grupa, AKC darba grupa
- Auguma kategorija
- Ļoti liels
- Vidējais paredzamais dzīves ilgums
- 8–10 gadi
Draudzīgs / Mīlošs / Uzticams / Atturīgs / Paļāvīgs / Izturīgs / Mierīgs / Nosvērts
Galvenie fakti
Šķirnes izcelsme
Pirmais vācu doga standarts tika izstādīts 1880. gadā Berlīnes izstādes laikā. Šķirnes klubs tika izveidots 1888. gadā, kas vairākas reizes ir mainījis standartu.
18. gadsimta vidū bija daudzas dažādas šķirnes ar tādiem nosaukumiem kā Ulmer Dogge, English Dogge, German Dogge, Hatzrüde, Saupacker un Grosse Dogge, kas bija ļoti līdzīgi suņi ar atšķirīgu apmatojuma krāsu un augumu. 1878. gadā septiņu tiesnešu un audzētāju komiteja ar Dr. Bodinusu (Bodinus) prezidenta amatā sapulcējās Berlīnē, lai klasificētu visas šīs variācijas ar nosaukumu Deutsche Dogge savā valodā, kas diezgan mulsinoši kļuva par vācu dogu Anglijā.
