Urīnceļu problēmas var ietekmēt suņus jebkurā dzīves posmā. Šīs problēmas var izraisīt šķirnes vai ģenētiskās nosliece, dzīvesveids un tādi faktori kā bakteriāla infekcija. Suņa uzturam ir svarīga nozīme labas urīnceļu veselības uzturēšanā, un to var izmantot kā palīglīdzekli, lai palīdzētu novērst iespējamās problēmas.
Kāpēc mana suņa urīnceļu veselība ir svarīga?
Veselīgai urīnceļu sistēmai ir svarīga nozīme suņa iekšējo funkciju izpildē. Suņa urīnceļu sistēma, kurā ietilpst arī nieres un urīnpūslis, apstrādā un izvada no organisma atkritumproduktus. Ja ir nieru problēmas, sistēma vairs nevar šos produktus izvadīt. Urīnpūšļa problēmas var ietvert infekcijas un akmeņus. Šīs problēmas var ietekmēt suņa komfortu un vispārējo veselību.
Kādas problēmas suņiem var būt saistībā ar urīnceļu sistēmu?
Tāpat kā cilvēkiem, arī suņiem var būt nosliece uz urīnceļu akmeņu slimībām. Akmeņi rodas, ja atsevišķu minerālvielu koncentrācija suņa urīnā kļūst pārāk augsta. To veidošanā liela nozīme ir arī urīna pH, urīna daudzumam un citiem faktoriem. Suņi, visticamāk, cieš no šiem akmeņiem urīnpūslī, nevis no nierēs (vieta, kur tie parasti sastopami cilvēkiem). Akmeņi pūslī var izraisīt iekaisumu, predisponēt urīnceļu infekcijām un pat radīt urīnceļu nosprostojumu.
Ir dažāda veida nierakmeņi, kas sastāv no dažādām minerālvielām un savienojumiem. To piemēri ir struvīts, kalcija oksalāts, urāts un cistīns. Šie nierakmeņi veidojas dažādos apstākļos, un liela nozīmē ir urīna pH un ģenētikai, kā arī ir vēl citiem ietekmējošiem faktoriem.Suņi var ciest arī no bakteriālām infekcijām urīnceļu sistēmā, kas var radīt diskomfortu zemākajos urīnceļos. Urīna nesaturēšana, iedzimtas anatomiskas patoloģijas un audzēji ir vieni no faktoriem, kas ietekmē suņu urīnceļus.
Kādi suņi ir pakļauti urīnceļu problēmām?
Lai gan visi suņi var iedzīvoties urīnceļu problēmās, dažām šķirnēm un veidiem ir tendence uz šīm problēmām. Mazākām šķirnēm var būt lielāks akmeņu veidošanās risks, kas ir daļēji tāpēc, ka tie dzer mazāk ūdens, dzīvniekiem ir vairāk koncentrēts urīns, un šie suņi urinē retāk nekā lielāki suņi.
Dalmāciešiem ir ģenētiska mutācija, kas ietekmē proteīnu apstrādi organismā, pakļaujot dzīvniekus urīnceļu akmeņu riskam. Šī mutācija var ietekmēt arī angļu buldogus un vairākas citas šķirnes. Līdztekus tam, ja suns ir ar lieko svaru, visticamāk, rodas kalcija oksalāta akmeņi.
Kā suņa uzturs var atbalstīt urīnceļu veselību?
Suņa uzturam ir nozīmīga loma veselīgas urīnceļu vides uzturēšanā, lai palīdzētu samazināt noteiktu akmeņu attīstības risku. Tas tiek darīts daudzos veidos, tostarp ietekmējot urīna pH, ierobežojot akmeņu prekursoru skaitu un dažos gadījumos veicinot atšķaidīšanu, kas palīdz novērst urīna pārsātinājumu, stāvokli, kurā negaidīti veidojas akmeņi.
Ja sunim ir akmeņi, dažus akmeņu veidus var izšķīdināt ar veterinārām formulām un medikamentiem. Citus akmeņu veidus nevar izšķīdināt, un tos var nākties izņemt, piemēram, ar minimāli invazīvām procedūrām vai operāciju. Ja sunim ir infekcija, tā ir jāārstē medicīniski ar antibiotikām.
Svarīgi — nodrošinot sunim lielu ūdens daudzumu, mīlulis tiks iedrošināts padzerties. Palielinātais ūdens patēriņš palīdzēs radīt lielāku urīna daudzumu, kas samazinās minerālvielu koncentrāciju, kā arī radīs biežāku urināciju, skalojot urīnceļu. Dažos gadījumos veterinārārsts var ieteikt barot ar īpašas formulas uzturu, kas paredzēts, lai veicinātu ūdens patēriņa daudzuma palielināšanu. Ir svarīgi nodrošināt sunim nepārtrauktu pieeju tīram, svaigam ūdenim, kā arī bieži doties ārā, lai varētu nokārtot dabiskās vajadzības.
Ja novērojat, ka suņa uzvedība urinācijas laikā ir mainījusies, noteikti dodieties vizītē pie veterinārārsta, kurš varēs veikt pilnu izmeklējumu un palīdzēs izvēlēties pareizo uzturu, lai atbalstītu suņa urīnceļu veselību.
