Pirmais solis, lai atpazītu, vai jūsu suns jūtas slikti vai cieš no urīnceļu problēmām, ir simptomu izprašana. Katrs suns ir atšķirīgs, bet, ja jūs pamanāt, ka mājdzīvniekam parādās kāds no šiem bieži sastopamajiem simptomiem, ir svarīgi apmeklēt veterinārārstu.
Urolitiāze suņiem: simptomi un cēloņi
Tikai nedaudz mazāk par 20% no visām veterinārārstu diagnosticētajām urīnceļu problēmām tiek diagnosticēti kā urolitiāze, kas pazīstama arī kā “urīna akmeņu” veidošanās urīnpūslī vai urīnceļu sistēmā. Šie urīnakmeņi veidojas no dažādām minerālvielām, kas atrodas suņa urīnā; ja minerālvielu koncentrācija ir pārāk liela, mājdzīvnieka ķermenis cīnās, lai atbrīvotos no minerālvielām, un tās sāk kristalizēties.
Ja urīnpūslī vai urīnceļu sistēmā ir urīnakmeņi, tas var apgrūtināt urinēšanu vai urinēšana kļūst sāpīga, jo urīnakmeņi nosprosto urīnceļus. Atsevišķi suņi ir vairāk pakļauti urolitiāzei, piemēram, mazāko suņu šķirņu pārstāvji; tas saistīts ar mazāku urīna daudzumu un līdz ar to retāku urinēšanu, kas nozīmē, ka ķīmisko vielu koncentrācija ir augstāka. Tas ir arī biežāk novērojams arī nobriedušiem un vīriešu kārtas suņiem.
Suņu urolitiāzes ārstēšana
Atkarībā no problēmas smaguma, veterinārārsts var izlemt ķirurģiski izņemt urīnakmeni, lai novērstu suņa turpmāku diskomfortu. Tomēr, lai palīdzētu izšķīdināt visus urīnakmeņus un novērstu turpmāku urīnakmeņu veidošanos, parasti tiek izmantotas uztura un dzīvesveida izmaiņas.
Augsta mitruma diēta piemēram, no mitras barības — palīdz atšķaidīt suņa urīnu un novērst minerālvielu uzkrāšanos. Jums arī jāmudina suns dzert daudz ūdens, tādējādi veicinot biežu urinēšanu. Specializēta diēta var arī palīdzēt mainīt suņa urīna pH līmeni un novērst atsevišķu veidu urīnakmeņu veidošanos.
Apakšējo urīnceļu infekciju simptomi, cēloņi un ārstēšana suņiem
Apakšējo urīnceļu infekcijas jeb AUCI ir urīnceļu problēmu bieža diagnoze, it īpaši kucēm. Infekcija parasti rodas, ja baktērijas no netīrumiem vai ķermeņa šķidrumiem nejauši iekļūst urīnceļos, lai gan infekcija var būt novājinātas imūnsistēmas simptoms. Apakšējo urīnceļu infekcijas rodas arī tad, ja sunim ir hroniska slimība, piemēram, nieru vai urīnpūšļa slimība vai diabēts.
Ja sunim ir apakšējo urīnceļu infekcija, mīlulis mēģina bieži urinēt, parasti šajā laikā sasprindzinoties, un tas ne vienmēr rezultējas ar apmierinātām dabiskajām vajadzībām. Suņa urīns var būt duļķains vai saturēt asinis, kā arī var tikt novērota urīna pilēšana. Suns var arī laizīt ap urīnizvadkanāla atveri, mēģinot mazināt kairinājumu. Smagos gadījumos sunim var būt arī drudzis.
Veterinārārsts veiks rūpīgu izmeklējumu, lai noteiktu suņa apakšējo urīnceļu infekcijas cēloni. Ja tā būs infekcija, suns tiks ārstēts ar antibiotiku terapiju. Jums ir arī jāiedrošina suns dzert daudz ūdens, lai notiktu biežāka urinācija.
Urīnpūšļa problēmu simptomi, cēloņi un ārstēšana sunim
Urīnpūšļa problēmas ir bieži sastopamas suņiem un parasti ir saistītas ar apakšējo urīnceļu infekcijām un urolitiāzi. Urīnpūslis darbojas kā urīna savācējs un ir savienots ar muskuļiem, kas garantē signāla padevi sunim par nepieciešamību urinēt. Tādi nosprostotāji kā akmeņi vai izaugumi var pārtraukt šo signālu padevi, bet infekcija var izraisīt kairinājumu un sāpes.
Urīnpūšļa problēmas simptomi var būt apgrūtināta urinācija, bieži mēģinājumi urinēt un vāja vai neesoša urinācija, kad suns ir sekmīgi uzsācis dabisko vajadzību kārtošanu. Sunim var būt piepūsts vēders un sāpes, un smagos gadījumos mīlulis var zaudēt ēstgribu vai vemt.
Urīnpūšļa problēmu ārstēšanas laikā veterinārārsts var sunim ievietot katetru, lai palīdzētu iztukšot urīnpūsli, kamēr veterinārārsts nosaka problēmas cēloni. Urīnizvadkanāla pilnīgs nosprostojums var būt letāls, jo suns nespēj atbrīvoties no organismam liekā šķidruma. Tāpēc šādā gadījumā veterinārārsts var ieteikt operāciju. Veterinārārsts var ieteikt arī zāļu terapiju un uztura izmaiņas, lai palīdzētu kontrolēt jebkādas turpmākās urīnpūšļa problēmas.
Tā kā urīnizvadkanāls ir svarīgs suņa orgāns, lai atbrīvotos no toksīniem, ir svarīgi sazināties ar veterinārārsts, ja pamanāt kādu no šeit minētajiem simptomiem. Veterinārārsts noteiks cēloni un ieteiks jūsu mājdzīvniekam vislabāko iespējamo aprūpi.
